Jubilejas piedāvājums | Līdz pat 50% atlaide →
10 € DāvanaReģistrācijaPieteiktiesGrozsMenu

Atklājiet dārzkopības sezonas un savediet dārzu kārtībā pēc ziemas!

Pēc ziemas miega ir pienācis laiks pamodināt dārzu un sagatavot to nākamajai sezonai. Pirmie darbi dārzā ir saistīti ar zāliena un dobju sakopšanu un pirmo sēju.

Lasiet tālāk, lai uzzinātu, kas jādara, lai nodrošinātu bagātīgu ražu. Mēs esam pievienojuši arī ērtu praktisku kontrolsarakstu dārzkopības sezonas atklāšanai, lai jūs neaizmirstu neko būtisku.

Pēc garās ziemas mūsu dārzs ir pelnījis, lai mēs to sakoptu.

Pavasara tīrīšana dārzā pēc ziemas

Pēc ziemas dārzs ir pelnījis rūpes. Ziema dārzā bieži vien atstāj nekārtību – lapas, zarus un nokaltušus augus, kas var ne tikai kavēt jaunu dzinumu augšanu, bet arī veicināt pelējuma un kaitēkļu savairošanos. Tāpēc rūpīgi izstaigājiet visu dārzu un piefiksējiet vietas, kam nepieciešama lielāka uzmanība.

  • Sagrābiet nokritušās lapas un zarus puķu dobēs un zālienos.
  • Noņemiet augu ziemas pārvalkus un mulču, ja sals vairs nedraud.
  • Atbrīvojieties no sūnām un nezālēm zālienā, puķu dobēs vai uz celiņiem.
  • Satīriet dārza nojumi.
  • Iztīriet augu podiņus un konteinerus.

Kā viegli atbrīvoties no nezālēm dārzā?

Efektīvākā metode ir regulāra ravēšana ar rokām, vislabāk pēc lietus, kad nezāles ir vieglāk izraut ar saknēm. Vēl viena iespēja ir mulčēt dobes – mulčas slānis aizsedz gaismu un tādējādi samazina nezāļu augšanu. Vietās, kur nezāles aug ātri, varat izmantot arī dabīgo etiķi vai verdošu ūdeni, kas ir saudzīgākas metodes bez ķīmisko vielu izmantošanas. Vēlams regulāri pārbaudīt dobes un likvidēt nezāles, pirms tās paspēj izplatīties.


Dārza darbarīku sagatavošana

Dārza darbarīki ir neatņemama ikkatra dārza sastāvdaļa, tāpēc tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Pārbaudiet visus instrumentus, piemēram, lāpstas, šķēres un grābekļus. Notīriet tos, uzasiniet un, ja nepieciešams, ieeļļojiet, lai instrumenti labi kalpotu nākamos mēnešus. Sagatavojiet arī šļūtenes un apūdeņošanas sistēmas, kas drīz būs nepieciešamas. Labi sagatavoti darbarīki atvieglos visus dārzā darbus.

Dārza mēbeļu remonts

Arī dārza mēbeles ir pelnījušas rūpes. Pārbaudiet, vai tās nav bojātas, un salabojiet plaisas vai vaļējas skrūves. Koka mēbelēm var būt nepieciešams jauns krāsas pārklājums, bet metāla mēbelēm – pretkorozijas līdzeklis. Ja jūsu dārza mēbeļu mūžs ir beidzies un pienācis laiks meklēt jaunas, iepazīstieties ar mūsu piedāvājumu un izvēlieties jaunas dārza mēbeles, lai pilnvērtīgi izbaudītu šo dārza sezonu.

Pārbaudiet visus instrumentus.

Notīriet, uzasiniet un, ja nepieciešams, ieeļļojiet tos.

Kā sagatavot puķu dobes

Dobju sagatavošana ir svarīgs solis, lai nodrošinātu veselīgu augu augšanu un attīstību visas sezonas garumā. Pareizi sagatavotas dobes nodrošina augsnei nepieciešamās barības vielas un struktūru, ko novērtēs gan dārzeņi, gan dekoratīvie augi. Kā pavasarī sagatavot dobes?

  • Izņemiet no dobēm veco augu atliekas un nezāles: pirms sākat augsnes sagatavošanu, atbrīvojieties no visa, kas nepieder dobei.
  • Augsnes aerācija: šis ir svarīgs solis. Ar kapli vai lāpstu viegli uzirdiniet augsnes virskārtu aptuveni 15–20 cm dziļumā. Tas vēlāk palīdzēs lietum un mitrumam sasniegt augu saknes.
  • Papildiniet augsni ar kompostu vai organisko mēslojumu: komposts papildinās augsni ar nepieciešamajām barības vielām, kas ziemas laikā bija izsīkušas. Uzklājiet komposta kārtu (apmēram 2–5 cm) un viegli iestrādājiet to augsnē.
  • Izlīdziniet dobes virsmu: pēc komposta vai mēslojuma iestrādāšanas ar grābekli izlīdziniet dobes virsmu.
  • Pārbaudiet augsnes pH līmeni: dažiem augiem nepieciešams noteikts pH līmenis (piemēram, mellenēm). Ja jums ir pH līmeņa mērītājs, izmēriet un vajadzības gadījumā līmeni koriģējiet. Pievienojot kaļķi, līmeni var paaugstināt, taču ar kūdru – pazemināt.
  • Apsedziet dobi ar neaustu audumu: ja vēl ir iespējamas salnas, pārklājiet dobi ar neaustu audumu, lai pasargātu augsni un sēklas no aukstuma.


Augļu koku un krūmu stādīšana un pavasara atzarošana

Starp pirmajiem dārza darbiem iekļaujas arī augļu koku un krūmu stādīšana un pirmā pavasara apgriešana. Šis solis ir svarīgs augu veselībai un labākai ražai sezonas laikā. Apgriešana palīdz likvidēt bojātus, slimus vai nepiemērotus zarus, lai veicinātu jaunu dzinumu augšanu, uzlabotu gaisa cirkulāciju starp zariem un samazinātu slimību risku. Tāpēc pavasara atzarošana ir svarīga dārza kopšanas sastāvdaļa.

Kā pareizi apgriezt augļu kokus pavasarī

    • Izvēlēties pareizo laiku: labākais laiks apgriešanai ir pirms pumpuru augšanas, pirms veģetācija ir pilnībā attīstījusies un sulas sāk tecēt. Ideālā gadījumā atzarošana jāveic tad, kad vairs nav liela iespējamība, ka parādīsies sals.
    • Izmantojiet asas šķēres un zāģus: vienmēr izmantojiet asus instrumentus, lai griezums būtu pēc iespējas precīzāks un lai palīdzētu griezuma vietām sadzīt. Truli instrumenti var palielināt infekcijas risku.
    • Atbrīvojieties no slimajiem un bojātajiem zariem: sāciet ar sausu, sala bojātu vai slimību inficētu zaru nogriešanu. Tas samazinās infekcijas pārnešanas risku uz veselajām koka daļām.
    • Ļaujiet gaismai piekļūt augļiem: augļu kokiem, piemēram, ābelēm un bumbierēm, ir svarīgi, lai tiktu likvidēti biezie zari. Tas ļauj augļiem saņemt pietiekami daudz saules gaismas. Tas arī palīdzēs uzlabot gaisa cirkulāciju, kas samazina sēnīšu un slimību risku.
    • Likvidējiet liekos zarus: ja kokam ir daudz paralēlu vai pārāk blīvu zaru, izvēlieties vienu galveno zaru un pārējos likvidējiet. Tas ļaus augt spēcīgākiem un veselīgākiem zariem.
    • Saīsiniet viengadīgos dzinumus: kauleņkokiem, piemēram, ķiršiem un plūmēm, ieteicams saīsināt viengadīgos dzinumus par aptuveni trešdaļu to garuma, lai veicinātu augšanu un labāku zaru veidošanos.

Kādus kokus un krūmus apgriezt pavasarī

Uzsākot dārza sezonu, galvenokārt apgriež tādus kokus un krūmus kā ābeli, bumbieri, cidoniju, dzērveni, aroniju un krustziežu dzimtas augus. Ābeles un bumbieres ir izturīgas, tāpēc tās var izturēt rūpīgāku apgriešanu.

Augļu krūmus (ērkšķogas, jāņogas, avenes, kazenes) arī apgriež sezonas sākumā, pirms tie sāk augļot. Krūmiem likvidējiet vecos un vājos zarus. Jāņogas un ērkšķogas panes regulāru apgriešanu, kas palīdz dot labāku ražu.

Kauleņkoki (plūmes un ķirši) jāgriež galvenokārt veģetācijas periodā, jo tie slikti panes atzarošanu.

Riekstkokus (lazdu) vislabāk ir apgriezt agrā pavasarī.

Kad un kādus kokus sākt stādīt

Lai gan tas atkarīgs no gada, aprīļa vidus parasti ir lielisks mēnesis koku stādīšanai, jo augsne pēc ziemas ir pietiekami mitra un kokiem ir laiks iesakņoties pirms vasaras. Šajā laikā var stādīt gan augļu kokus, gan dekoratīvos kokus un skujkokus.

Augļu koku vidū populāras ir ābeles, bumbieres, plūmes un ķirši. Pie dekoratīvajiem kokiem pieder kļavas, vīksnas, bērzi un liepas, bet pie skujkokiem – priedes un egles.

Kā pareizi stādīt kokus

    • Vietas izvēle: pirms stādīšanas izvēlieties piemērotu vietu, kas atbilst koka prasībām attiecībā uz apgaismojumu, augsni un mitrumu. Augļu kokiem nepieciešama saulaina vieta, bet daži skujkoki un dekoratīvie koki var dzīvot ēnā.
    • Dobes sagatavošana: izrociet bedri, kuras diametrs un dziļums ir apmēram divreiz lielāks par koka sakņu kamolu. Tas nodrošinās, ka saknēm ir pietiekami daudz vietas augšanai.
    • Sakņu kamola atlaišana: pirms koka stādīšanas atbrīvojiet saknes, lai palīdzētu tām izplesties apkārtējā augsnē. Ja koka sakņu kamols ir ļoti blīvs, uzmanīgi to atraisiet.
    • Komposta vai mēslojuma pievienošana: bedres dibenā varat pievienot nedaudz komposta vai organiskā mēslojuma. Tomēr nepārspīlējiet ar daudzumu, lai nesabojātu saknes.
    • Koka ievietošana bedrē: ievietojiet koku bedrē tā, lai sakņu kakls (vieta, kur saknes savienojas ar stumbru) atrastos nedaudz virs zemes līmeņa. Tas ir svarīgi pareizai augšanai un sakņu puves novēršanai.
    • Bedres aizpildīšana un augsnes nostiprināšana: aizpildiet bedri ar augsni un viegli piespiediet to, lai novērstu gaisa kabatu veidošanos ap saknēm.
    • Laistīšana: pēc iestādīšanas pamatīgi aplaistiet koku, lai augsne ap saknēm iesakņotos un augam pietiktu ūdens, kamēr tas iesakņojas. Turpmākajās nedēļās regulāri laistiet, jo īpaši, ja laikapstākļi ir sausāki.
    • Atbalsts: ja koks ir jauns vai ar vāju stumbru, piestipriniet to pie balsta (piemēram, staba), lai to pasargātu no vēja.

Dārzeņu un puķu sēšana ir viens no populārākajiem pirmajiem dārza darbiem.

Sēja un augu pavairošana

Marts ir mēnesis, kad beidzot palēnām varam atkal domāt par dārzu. Lai gan zeme martā vēl nav iesilusi un nereti to sedz sniega kārta, varam sākt jau rūpēties par sēju siltumnīcā un uz palodzes, piemēram, tomātus. Ja zeme jau ir iesilusi, tad aprīlī varam pieiet dārza darbiem nopietnāk – sēt burkānus, redīsus, bietes, dilles, zirņus utt. Maijā pastāv arvien zemāka sala iespējamība, tāpēc, iespējams, varam sākt stādīt kartupeļus, gurķus un sēt pētersīļus. Protams, to visu nosaka laikapstākļi.

Ko sākt sēt pirmo

    • Agrīnie dārzeņi:: varat sākt sēt redīsus, spinātus, salātus, burkānus un citus dārzeņus, kas panes vēsāku laiku. Agrīnie dārzeņi labi dīgst arī aukstākā temperatūrā, tāpēc, ja laikapstākļi to atļauj, varat sēt sēklas tieši dobēs.
    • Garšaugi: iesākumā tos var sēt podiņos un vēlāk pārstādīt uz dobēm.
    • Daudzgadīgie un viengadīgie augi: dažus daudzgadīgos augus, piemēram, lavandu vai magones, var iepriekš izaudzēt mājās. Atstājiet sēklas dīgt stādīšanas konteineros un pārstādiet augus uz izvēlēto vietu dārzā, kad iestāsies siltāks laiks.

Kā veikt pirmos sēšanas darbus

  • Sagatavojiet augsni vai substrātu: sēklām nepieciešama kvalitatīva, smalki aerēta augsne, ideālā gadījumā bagātināta ar kompostu vai īpašu sēšanas substrātu. Pārliecinieties, ka augsne ir viegla, gaisīga un bez graudiem, kas veicina ātrāku dīgšanu.
  • Sēšana audzēšanas traukos: lai iepriekš izaudzētu stādus, sējiet sēklas nelielos audzēšanas traukos vai burciņās, piemēram, jogurta vai krējuma burciņās. Sējiet sekli – tikai dažus milimetrus zem virsmas. Tad pārklājiet sēklas ar smalku augsnes substrāta kārtiņu. Uzturiet augsni nedaudz mitru.
  • Sējiet tieši dobē: sējot ārā, iesakām sēt sēklas vienādās rindās, jo tas atvieglos to kopšanu un nezāļu ravēšanu. Atstājiet rindas vismaz 20–30 cm attālumā viena no otras, lai augiem būtu pietiekami daudz vietas augšanai.
  • Uzturiet augsni mitru: lai sēklas dīgtu, tām nepieciešams pastāvīgs mitrums. Regulāri mitriniet augsni, taču izvairieties no pārlieku liela laistīšanas, kas var izraisīt puvi. Ja audzējat mājās, ideāls līdzeklis saudzīgai laistīšanai ir smidzinātājs.
  • Pievērsiet uzmanību temperatūrai: lielākā daļa augu labi dīgst aptuveni 15–20° C temperatūrā. Ja āra temperatūra vēl nav piemērota, iepriekš izaudzējiet stādus mājās vai siltumnīcā un pārstādiet tos, kad vairs nav gaidāmas salnas.

Augu pavairošana

Uzsākot pirmos sēšanas darbus, var arī pavairot daudzgadīgos un dekoratīvos augus.

  • Sadaliet ziemciešu ķekarus: sadaliet augus, rūpīgi izraujot ķekarus, sadalot tos mazākās daļās un pārstādot. Dalīšana palīdz atjaunot augus un iegūt vairāk stādu pārstādīšanai.
  • Audzēšana: dažus augus, piemēram, rozmarīnu un pelargonijas, var pavairot, tos nogriežot. Nogrieziet veselīgu 10–15 cm garu dzinumu, noņemiet apakšējās lapas un iesakņojiet to podiņā ar mitru augsnes substrātu.


Zāliena kopšana

Zāliens pēc ziemas ir ļoti novājināts, tāpēc tas pelnījis pienācīgu kopšanu, lai atgūtu savu sulīgi zaļo krāsu un blīvumu. Pavasarī aerējiet zālienu ar skarifikatoru, lai nodrošinātu tam labāku piekļuvi barības vielām un ūdenim. Ja ir tukšas vietas, papildiniet tās ar zāliena sēklām. Pievienojiet mēslojumu ar lielāku slāpekļa saturu, lai saglabātu zaļumu un veicinātu augšanu.

Norādījumi, kā kopt zālienu

  • Savāciet netīrumus un lapas: pēc ziemas uz zāliena var būt rudens lapas, zariņi un citi gruži, kas neļauj gaismai un gaisam piekļūt augsnei. Rūpīgi visu sagrābiet, lai zālienam būtu vieta augt.
  • Parūpējieties par zāliena skarifikāciju: izmantojiet skarifikatoru, lai noņemtu vecā zāliena virskārtu un sūnas, kas var kavēt ne tikai zāliena augšanu, bet arī gaisa, ūdens un barības vielu nokļūšanu augsnē. Pēc tam zāliens labāk uzsūc barības vielas un ūdeni un vieglāk atjaunojas pēc ziemas.
  • Zāliena aerācija: ja augsne ir smaga un sablīvēta, zālienu nepieciešams aerēt. Izmantojiet aeratoru vai dakšas, lai izveidotu nelielus caurumus, tādējādi uzlabojot gaisa cirkulāciju un nodrošinot barības vielu nokļūšanu dziļākos augsnes slāņos.
  • Aizpildiet tukšās vietas: pēc ziemas zālienā var parādīties tukšas vietas. Papildiniet šīs vietas ar zāliena sēklām, vēlams, izmantojot to pašu maisījumu, ko izmantojāt sākotnēji. Sēklas pārklājiet ar plānu augsnes vai smalkas zemes kārtu un viegli piespiediet, lai pārliecinātos, ka tās labi pieguļ augsnei.
  • Zāliena barošana: pēc aerācijas un sējas ir pienācis laiks nodrošināt zālienam nepieciešamās barības vielas. Pavasarī izmantojiet mēslojumu ar lielāku slāpekļa saturu, lai veicinātu augšanu un blīvumu. Mēslojiet vienmērīgi un ievērojiet uz mēslojuma iepakojuma norādīto devu.
  • Regulāra laistīšana: pavasara mēneši mēdz būt mitrāki, bet, ja ir sauss laiks, pārliecinieties, ka zāliens tiek regulāri laistīts. Zālienam nepieciešams daudz ūdens, lai tas augtu un ātri atjaunotos.

Neaizmirstiet sagatavot siltumnīcu.

Varat arī lēnām sākt pavairot augus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā pareizi veikt zāliena skarifikāciju?

Zāliena skarifikācija ir svarīgs solis, lai atbrīvotu zālienu no sūnām, atmirušās zāles un citiem gružiem. Šis process uzlabo gaisa, ūdens un barības vielu pieplūdi augsnē un veicina veselīgu zāliena augšanu. Bet kā to pareizi veikt?

  • Izvēlieties pareizo laiku: labākais laiks zāliena skarifikācijai ir pavasarī, vislabāk aprīlī, kad zāliens sāk augt, bet temperatūra vēl nav pārāk augsta. Augsnei jābūt sausai, bet zālienam nedaudz mitram, jo skarifikācija mitrā augsnē var bojāt saknes.
  • Zāliena sagatavošana: pirms skarifikācijas nopļaujiet zālienu, lai skarifikators varētu viegli iekļūt augsnē. Ideālais zāliena garums ir aptuveni 3–4 cm – tas atvieglos sūnu un vecās zāles atlieku noņemšanu.
  • Izmantojiet pareizo skarifikatora veidu: izmantojiet pareizo skarifikatora veidu. Tas var būt elektriskais, benzīna vai rokas. Mazākiem dārziem var pietikt ar rokas, bet lielākām platībām darbu ietaupīs elektriskais vai benzīna skarifikators, kam ir lielāka jauda.
  • Pareizi iestatiet dziļumu: iestatiet iekārtu tā, lai asmenis būtu iespiest zemē tikai dažus milimetrus (parasti aptuveni 3–5 mm). Ja izvēlēsieties pārāk lielu dziļumu, jūs varat sabojāt zāles saknes, bet pārāk sekla skarifikācija nedos vēlamo rezultātu.
  • Sistemātiska skarifikācija: pārvietojiet skarifikatoru pāri zālienam vienmērīgās līnijās, vēlams vispirms gareniski un pēc tam šķērsām. Nepalaidiet garām nevienu vietu.
  • Noņemiet visus gružus: pēc skarifikācijas sagrābiet un noņemiet nokaltušo zāli, sūnas un citus gružus, kas radušies pēc skarifikācijas. Atbrīvojoties no tiem, lai zāliens var pienācīgi atjaunoties.
  • Laistiet un mēslojiet zālienu: pēc skarifikācijas ir vērts lietot mēslojumu, lai zāliens būtu bagātināts ar barības vielām, kas nepieciešamas tā atjaunošanai. Izmantojiet mēslojumu ar lielāku slāpekļa saturu, lai veicinātu augšanu. Atcerieties, ka zālienam pēc skarifikācijas jābūt pietiekami mitram.
  • Vietas, kurās nav zāliena: ja pēc skarifikācijas zālienā ir palikušas tukšas vietas, iesējiet piemērotu zāliena sēklu maisījumu.

Veiciet skarifikāciju divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Tomēr nekad nedrīkst skarificēt tikko iesētu zālienu. Jaunais zāliens vēl ir jutīgs, un tā saknes vēl nav pietiekami spēcīgas, lai bez bojājumiem izturētu skarifikāciju. Ieteicams nogaidīt vismaz vienu augšanas gadu.

Kā kopt zemenes?

No marta beigām līdz aprīļa vidum ir laiks, kad zemeņu stādus sagatavot sezonai un veicināt to augšanu. Vispirms noņemiet sausās, bojātās lapas, lai augiem būtu labāka piekļuve gaismai un gaisam, un nedaudz aerējiet augsni ap saknēm. Pievienojiet slāni komposta vai organiskā mēslojuma, lai nodrošinātu augiem nepieciešamās barības vielas. Pārklājiet zemeņu dobi ar salmiem. Tas noturēs mitrumu augsnē un novērsīs nezāļu augšanu.

Pārbaudiet atstarpes starp stādiem un, ja nepieciešams, pārstādiet tos, lai tiem būtu pietiekami daudz vietas. Lai novērstu slimības un kaitēkļus, apsveriet iespēju izmantot dabiskus līdzekļus, piemēram, nātru vai ķiploku novārījumu, un pārbaudiet, vai lapās nav invadēšanās pazīmju.

Kādi ir pirmie pavasara ziedi?

Pavasara ziedi pēc garās ziemas dārzos ienes svaigas krāsas un dzīvību. Populārākie ir sniegpulkstenītes, krokusi, narcises, tulpes, hiacintes, lilijas un īrisi.

Ar ko mēslot, uzsākot dārza sezonu?

Mēslojums nepieciešams, lai dārzam sniegtu barības vielu devu, kas veicina augšanu un vitalitāti. Izvēlieties organisko mēslojumu, piemēram, kompostu. Zālienam izvēlieties mēslojumu ar lielāku slāpekļa saturu, lai veicinātu sulīgu zaļo krāsu un blīvumu. Augļu koki un krūmi novērtēs īpašus augļu mēslošanas līdzekļus, kas veicina ziedēšanu un bagātīgu ražu. Dobes var papildināt ar granulētiem kūtsmēsliem – tie sadalās lēni un nodrošina barības vielas visas sezonas garumā.

Ko stādīt pavasarī?

Pavasarī podos var stādīt dažādus augus. Varat iestādīt pavasara sīpolpuķes, piemēram, narcises, tulpes vai hiacintes. Arī tādi augi kā, piemēram, vijolītes un prīmulas, ir labi piemēroti, jo tie var izturēt vēsākas naktis. Tādi garšaugi kā, piemēram, pētersīļi, maurloki un piparmētra, ir piemēroti audzēšanai podiņos, un tiem ir praktisks pielietojums virtuvē.